Daba Cilvēku ir radījusi pilnīgu

Daba Cilvēku ir radījusi pilnīgu.

Cilvēkā Dabas ielikts ir viss, lai mēs spētu būt veseli.

Cilvēks gadu tūkstošiem ir dzīvojis simbiozē ar Dabu.

Simbioze nozīmē, ka iegūst abi.

Labs piemērs ir mikroorganismu kopums, kas mūsos dzīvo (mikrobioms). Mēs tiem dodam mājas, tie mums palīdz gremošanas procesā un rada virkni mūsu veselībai nepieciešamu ķīmisku savienojumu.

Cilvēkam no dzimšanas ir Dabas dota imunitāte, kas ir dinamiska un mainīga, jo tā visu laiku pielāgojas ārējiem apstākļiem. Caur infekciju slimībām cilvēka imunitāte paliek spēcīgāka. Izslimojot infekciju slimības, cilvēks iegūst imunitāti pret attiecīgo infekciju uz ilgu laiku, vai pat uz mūžu.

Ja mēs saslimstam, mūsos un Dabā ir viss, lai mēs spētu sev palīdzēt un atkal būtu veseli.

Daba nav pret mums, tā mūs padara stiprākus.

Pret Dabu un tās likumiem nevajag cīnīties. Bet iemācīties ar Dabu sadzīvot. Cīnīties ar Dabu nozīmē cīnīties ar sevi.

Problēmas sākas tad, kad Cilvēks sevi iedomājies esam gudrāku par Dabu.

Farmācijas rūpniecība sevi iedomājas esam Dieva vai Dabas vietā, un nāk ar varu labot to, kas mūsu organismā esot no Dieva/Dabas aizmirsts.

It kā cilvēka organismā būtu kas Dabas neiedots. Iztrūkstot kaut kas imunitātē. Ko tagad vajagot obligāti koriģēt ar šprici no farmācijas rūpnīcas konveijera. Pavisam mazam zīdainītim. Vai tagad – ikvienam.

Ja tik vienkārši varētu to “salabot”, cilvēki neslimotu, visi būtu veseli un priecīgi, un brīvprātīgi stāvētu rindā pēc vēl.

Paskaties apkārt, vai tā ir?

Realitāte, diemžēl, ir tieši pretēja. Jo vairāk vakcīnu un medikamentu, jo cilvēki ir slimāki. Ar veco ļaužu slimībām tagad slimo pat mazi bērni. Paskaties apkārt, cik daudziem cilvēkiem ir vēzis, diabēts, autoimūnās saslimšanas, alerģijas, depresija. Cik ilgi vēl ļausim darīt to pašu, lai izdarītu secinājumu, ka tas nestrādā.

Vai šī brīža situācija Latvijā un pasaulē nav labākais piemērs tam, ka vakcīnas nepadara mūs veselākus?

Tās nekad nav varējušas.

Ja medicīniska manipulācija jāuzspiež ar varu, pazemojot cilvēkus, atņemot viņiem darbu, pakļaujot mobingam, iedzenot stūrī, nospiežot uz ceļiem, liedzot pat veselības aprūpes vai notāra pakalpojumus, atņemot iespēju nopirkt apģērbu, apavus vai saimniecībā nepieciešamās lietas, vai tas liecina par varas turētāju vai vakcīnu ražotāju labajiem nodomiem mūsu veselības vārdā? Tiešām?

Ja tik vienkārši varētu “Dabas kļūdas salabot”, cilvēki neslimotu, visi būtu veseli un priecīgi, un brīvprātīgi stāvētu rindā pēc vēl. Vai tā ir? 

Mums ir visas tiesības rūpēties par savu veselību mums pašiem visderīgākajā veidā. Mums ir visas tiesības nevēlēties, lai mūsu organismā ievada nezināma sastāva ķīmisko maisījumu ar neparedzamām sekām veselībai.

Viņi zina, ka brīvprātīgi mēs to neizvēlamies. Ja mēs šo medicīnisko manipulāciju neizvēlamies brīvprātīgi, mums ar pretlikumiskām metodēm izvēli brutāli atņem. It kā mūsu pašu veselības vārdā. Vai tiešām?

Ja ar to, kas šobrīd mūsu valstī un visā pasaulē notiek, vēl nepietiek, lai saprastu, cik šis viss ir ačgārni, tad kam vēl jānotiek?

Stāvi par savām Cilvēka tiesībām, cik tālu un ilgi vien iespējams.

Nenodod savu gudro ķermeni, kurā ir viss nepieciešamais, lai tas spētu būt vesels. Palīdzi tam būt veselam. Meklē atbildes Dabā. Gan tiešā nozīmē, gan pārnestā. Gan ejot staigāt uz mežu un jūru, gan izmantojot Dabas dāvātos līdzekļus veselības uzturēšanai. No Dabas mēs esam nākuši, Dabā arī visas atbildes. Paļaujies uz Dabas likumiem. Dabas gudrība ir arī Tavā organismā. Jo tuvāk Dabai, jo spēcīgāki mēs esam. 

Rūpējies par veselīgu, tieši Tev piemērotu uzturu un labu miegu. Kusties, vingro, noliec malā bailes un elpo. Pāri visam – Domā! Izvēlies būt vesels! Tikai Tu par to atbildi. Tava veselība ir Tava atbildība. Mūsu gudrais organisms darīs visu iespējamo, lai ar resursiem, ko Tu tam iedod, Tu justos iespējami labi. Paļaujies, Tavs organisms vienmēr ir Tavā pusē.

Par savu veselību un labsajūtu rūpējies pats. Tas ir Tavs pienākums un atbildība.

Tev ir viena dzīve, viena dzīvība un viens ķermenis, kas Tevi nes cauri šīs dzīves pieredzei. Esi pateicīgs par to. Rūpējies.

Galu galā, ķermenis ir mūsu Dvēseles mājas. Godā un nenodod ne vienu, ne otru.

Mūsu Zemei vajag veselus, gudrus, spēcīgus un atbildīgus cilvēkus.

Mieru, stingru stāju, veselību vēlot – Silvija Ābele

Nav komentāru

Komentēt