curantur.lv Izvēlies būt vesels!
2/3. Medicīna un Veselība. Sapņi, realitāte un iespējas
Lasi raksta pirmo daļu šeit
Ja es drīkstētu te mazliet pasapņot, tad ideālo nākotnes medicīnas modeli es uzzīmētu apmēram šādu. Ārsts (lai kā viņu sauktu - Funkcionālās vai Integratīvās, vai Holistiskās, vai Naturopātiskās medicīnas ārsts vai taml.) papildus obligātajam medicīnas minimumam ir daudz mācījies papildus, tai skaitā Uzturzinātni un arī netradicionālas pieejas slimību ārstēšanā. Pacients ir izglītots, atbildīgs un zinošs par savu veselību un tās samezglojumiem. Tādā gadījumā ārsts būtībā ir tikai konsultants (skolotājs?), pie kura atnāk pacients, kad viņam pietrūkst padoma. Ārstam ir laiks uzklausīt un sarunāties ar pacientu, tas ir dialogs nevis vienpusējas norādes. Plašās, iepriekš veiktās analīzes dod pilnīgu ainu par cilvēka veselību, jo tajās iekļauti arī visu hormonu rādītāji, marķieri uz pārtikas jutību, ideālajā gadījumā arī ģenētiski noteiktās tendences, utml. Dakteris ar pacientu kopīgi izskata analīžu rezultātus, ārsts izskaidro ciparu kopsakarības un iesaka, kas darāms rādītāju uzlabošanai.
Dakteris skata visus simptomus kopumā, ņemot vērā arī pacienta emocionālo pasauli un dzīves situāciju. Šī nākotnes ārsta kabinetā vairs netiek ārstēta tikai pacienta sāpošā galva vai kāja. Jo dakteris (un arī pacients) zin, ka viss organismā ir saistīts. Tāpēc liels uzsvars sarunā ir uz pacienta ēdienkarti, kā arī vides (ar to saprotot gan ķermeni, gan apkārtējo vidi) toksiskuma samazināšanu. Jo zarnu trakta veselība nosaka visa organisma veselību, savukārt toksīni audos nomāc jebkuru organisma sistēmu optimālu darbību. Ārsts, balstoties uz savām zināšanām un konkrētā cilvēka vajadzībām, var ieteikt nepieciešamos vitamīnus, mikroelementus, tāpat parādīt, ko cilvēks var veikt pats – izmainīt ēdienkarti, domāt par atbilstošu fizisko slodzi, relaksācijas metodēm, kādiem organisma attīrīšanas pasākumiem utt.
Un īstenībā, daudz ko (ja ne visu) no šī cilvēks var izlasīt, iemācīties un pielietot pats. Ne velti The Evolution of Medicine Summit 2014 konferencē vairāki ārsti tā arī teica - ka mēs katrs pats sev varam būt dakteris. Ārstam atliek netraucēt pacienta atveseļošanās procesam, un viņa plānos ir pacientu redzēt pēc iespējas mazāk, jo viņa veselība laika gaitā stabili uzlabojas. Un, ja tomēr neiztikt bez kādām atbalstošām zālēm, tad, pirms tās ieteikt, tiek izsvērti visi Par un Pret, ņemot vērā visus blakusefektus, kā arī ieteiktās devas ir minimālas, laikā paredzot pilnīgu atteikšanos no ķīmiskajām zālēm. Te mans sapnis beidzas...
Zinu, ka manis izsapņotajā veselības sistēmas modelī ir tikai teorētiskas vīzijas. Ka man nav konkrētu, konstruktīvu ieteikumu, kā šo visu realizēt dzīvē. Lasot tālāk, atradīsi dažas idejas, kā mēs katrs varam palīdzēt ātrāk atnākt nākotnes veselības aprūpes modelim. Bet tik un tā - es jau šodien uzdrošinos sapņot par labāku pasauli.
Medicīna, kāda tā ir šobrīd, ir lieliska akūtām lietām – negadījumiem, pirmās palīdzības situācijām, kā arī galēji aizlaistiem hronisku slimību gadījumiem, kad talkā nāk operācija vai citas metodes, kas palīdz palēnināt slimības progresu vismaz uz laiku. Taču modernā medicīna nespēj atveseļot daudzas hroniskas saslimšanas – ar visiem 21. gs. sasniegumiem zinātnē medicīnai nav atbildes un risinājuma pēc būtības ne diabētam, ne Alcheimera slimībai, ne astmai, ne čūlainajam kolītam, ne Krona slimībai, ne autismam, ne reimatoīdajam artrītam, ne vēzim. Un visas šīs slimības mērāmas nu jau epidēmiskos mērogos, neskatoties uz nozīmīgajiem medicīnas sasniegumiem un daudzajām zālēm.
Varbūt varam jautāt, vai šīs saslimšanas nav tieši medicīnas sistēmas (lasi – zāļu) veicinātas? Un tagad viss, ko medicīna spēj piedāvāt – ar zālēm vai ķirurģiskām manipulācijām pagarināt dzīves ilgumu cilvēkiem ar šīm slimībām. Jā, cilvēka vidējais dzīves ilgums ir pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, bet kāda ir šādas dzīves kvalitāte, to zin katrs slimais cilvēks un viņa tuvinieki. Un, starp citu, šodien jau dzīvo bērni, kuru dzīves ilgums tiek prognozēts mazāks par viņu vecāku dzīves ilgumu (dati no konferences). Jo, diemžēl, dzīvojam pārāk piesārņotā pasaulē, un mūsu bērnu īsāka dzīve būs tiešas tā sekas.
Bet šajā visā ir labā ziņa – jo visu var mainīt uz gaišo pusi. 30 dienās mēs katrs varam atveseļot savu zarnu traktu, kas ir pamatā mūsu veselībai, un ilgtermiņā, es ticu, mēs varam atveseļot arī visu medicīnas sistēmu. Jo progresīvie pasaules ārsti vairs nespēj klusēt, viņi ne vien neklusē, viņi sen jau dara, un pēc vairāku gadu pieredzes katrs savā privātpraksē ir priecīgs par rezultātiem. Un pats labākais – šie Funkcionālās medicīnas ārsti runā un raksta, un šī informācija ir brīvi pieejama ikvienam, kam ir interneta pieslēgums. Šie paši ārsti visai tuvā nākotnē pat paredz antibiotiku un vakcīnu ēras galu. Jo cilvēku hronisko slimību epidēmija ir tiešā veidā saistīta ar masveida antibiotiku lietošanu un bērnu vakcinēšanu. Un, starp citu, konferencē dzirdēju, ka vakcīnas ražojošie uzņēmumi sāk uzpirkt kompānijas, kas gatavo dabiskus produktus veselībai, pārtikas piedevas utml., jo šie farmācijas giganti saprot un paredz savas ietekmes un ienākuma plūsmas drīzu norietu.
Pārdomas un iedvesma no pasaules līmeņa speciālistu uzdrošināšanās atved mani atpakaļ Latvijā. Ar jautājumu, kad šīs ziņas sasniegs Latviju? Vai arī Latvijā mēs varam cerēt un sagaidīt Funkcionālās jeb Integratīvās medicīnas izveidošanos? Kad paši ārsti, piekusuši no sava 7-15 min (vidējais ģimenes ārsta laiks vienam pacientam) ritma n-tajiem pacientiem dienā, un neguvuši gandarījumu no sava darba daudzu gadu garumā (jo cilvēki viņu praksē paliek tikai slimāki), sāks aizdomāties...
Un man nav jājautā, kāpēc poliklīnikas ārstam nav laika sekot līdzi jaunākajām tendencēm medicīnas zinātnē. Jo es zinu, kāpēc. Jo tāds ir medicīnas līdzšinējais modelis – ar minimālu laiku katram cilvēkam, jo jāpaspēj pieņemt savus 5000 pacientus, protokola diktēti ieteikumi (konkrētai diagnozei konkrētas zāles), un tāda pati iepriekš noteikta atlīdzība par katru pacientu. Un tiek pat sagaidīts, ka ārsts noteiktā laikā spēj izspiest cauri savam kabinetam noteiktu skaitu cilvēku. Un par to viņš saņem savu ārsta atalgojumu.
Mūsdienu medicīnas modelī nav vietas ģimenes ārsta vai speciālista radošajam lidojumam, citādai attieksmei pret pacientu, nav laika lasīt par medicīniskajiem pētījumiem, kas melns uz balta publicēti zinātniskajā literatūrā un bieži apgāž vecos stereotipus. Piemēram, ka piesātināto tauku daudzumam ēdienkartē nav nekāda sakara ar sirds slimību pieauguma risku (Lasi publikāciju te). Jo sirds un asinsvadu problēmu (tāpat kā daudzu hronisko saslimšanu) cēlonis ir iekaisums organismā. Un to var mazināt ar pareizu diētu, vispirms no ēdienkartes izņemot produktus, kas iekaisumu organismā rada un uztur (glutēnu, pienu, cukuru, soju u.c.). Par šo vairāk lasi www.thedr.com.
Tātad esam atpakaļ pie domas, ka visas slimības un arī veselība sākas gremošanas traktā. Vai Tavs ģimenes ārsts par šo aizdomājas, kad izraksta Tavam bērnam kārtējās antibiotikas? Vai Tavs ārsts joprojām Tev izraksta holesterīnu mazinošas zāles un biedē, lai neēd cūkas speķi un citus dzīvnieku izcelsmes (piesātinātos) taukus? Tad zini, ka viņam nav taisnība. Un ja viņš netic, iedod viņam rokā kādus faktus no šajā mājas lapā atrodamajiem materiāliem sadaļā . Skumji, ka mans mīļais žurnāls Ieva turpina reklamēt margarīnu kā "Pārtikas rūpniecības sasniegumu, kas var kļūt par preventīvo līdzekli cīņā ar sirds un asinsvadu slimībām" (citāts no 2014. g. 29. janvāra žurnāla Ieva). "Sasniegumi" tad ir, tikai veselība labāka nez kāpēc nepaliek...
Kad es uzsāku Homeopātijas studijas 5 gadus atpakaļ, kā arī studiju laikā es bieži jutos priviliģēta, jo lekcijās klusām mums tika pastāstīts, cik bezjēdzīgi un pat kaitīgi ir lietot statīnus (zāles holesterīna samazināšanai), zāles kuņģa skābuma samazināšanai, sintētiskos hormonu preparātus, antidepresantus (SSRI) un daudzas citas zāles. Tāpat mums stāstīja par daudzām manipulācijām, kas cilvēkam vairāk kaitē nekā palīdz (vakcīnas, rentgens, mamogrāfija, hormonu tabletes, ultrasonoskopija sievietēm grūtniecības laikā, nemaz nerunājot par histerektomiju u.c.). Toreiz es jutos kā izredzēta klubiņa biedre, kam ir paveicies uzzināt patiesību. Ar uzzināto es dalījos ar cilvēkiem, tai pat laikā saprotot, ka tieši medicīnas metožu dēļ cilvēki ir novesti strupceļā un paliek arvien slimāki un slimāki.
Tie, kas saprot, ka modernā medicīna viņu vainas izārstēt nespēj, tad meklē citādu palīdzību pie alternatīvās medicīnas speciālistiem – osteopātiem, akupunktūras zinātājiem, homeopātiem, Ķīnas medicīnas, ājurvēdas ārstiem, utt. Kā mums lekcijās jokoja, šie speciālisti varētu uz savām durvīm uzlikt zīmi „Last hope clinic” („Pēdējās cerības klīnika”). Jo citur vairs, nav kur iet pēc palīdzības. Un kad īstenie mediķi kritizē visas šīs citādās metodes, viņi vēl līdz galam nesaprot, ka tieši viņu pašu praktizēšanas veida dēļ un daudzo zāļu lietošanas dēļ, šie izmisušie cilvēki ir zaudējuši ticību rietumu medicīnai, un tālāk katrs pēc savs sapratnes un iespējām mēģina risināt savas veselības problēmas citādi, piedevām, nekaitējot savai veselībai.
Un jebkura no šīm
alternatīvajām medicīnas metodēm jau daudzus gadu simtus vai tūkstošus ir
skatījusi cilvēku kā vienotu veselumu. Pretstatā rietumu medicīnai, kas pēc
sava Reductionist jeb atsevišķu ķermeņa daļu ārstēšanas modeļa visu savu
uzmanību velta tikai slimajam orgānam vai ķermeņa daļai, neuztraucoties, kādus
blakusefektus ieteiktās zāles dos organismam kopumā. Bet, medicīnai un
sabiedrības veselībai nonākot strupceļā, nenovēršami ir jānāk pārmaiņām. Un es
uzdrošinos cerēt, ka tuvākajās desmitgadēs mēs pieredzēsim krasas izmaiņas
medicīnā.
Lasi raksta pirmo daļu šeit Lasi raksta trešo daļu šeit
Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP,
MNHL, Dr Chem
Materiāls tapis,
iedvesmojoties no lekcijām The Evolution of Medicine Summit, Sept. 8-15, 2014
