Uzturs maina autisku bērnu uzvedību

Pētījums Latvijas Universitātē par uzturu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Ar autismu saprot plaši izplatītus smadzeņu attīstības traucējumus cilvēkiem, kam raksturīgas problēmas integrēties sabiedrībā, ir komunikatīvi traucējumi, kā arī ierobežota un atkārtota uzvedība (DSM-V 2013). Autisma cēloņi, visticamāk, ir multifaktoriāli - tā attīstīšanos var veicināt dažādi faktori, kas, summējoties laikā, var izraisīt autismu. Autisma attīstības cēloņi var ietvert arī visai spēcīgu ģenētisko faktoru. Katram cilvēkam autisms individuāli var izpausties ļoti atšķirīgi, tāpēc biežāk runā par autiskā spektra traucējumiem (AST).

Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Slimību kontroles un profilakses centra datiem (CDC 2014) Amerikā viens no 59 bērniem ir ar autiskā spektra traucējumiem. Tiek lēsts, ka Latvijā, tāpat kā Eiropā, ar autiskā spektra traucējumiem ir aptuveni katrs simtais bērns.

Autiskā spektra sabiedrībā Latvijā daudz uzmanības tiek veltīts dažādu metožu meklēšanai un pielietošanai ar vadmotīvu „sadzīvot ar autismu”. Ģimenes, kurās aug bērni ar AST, izmēģina teju visas pieejamās metodes un terapijas, lai atvieglotu ikdienu savam rūpju bērnam. Tādas terapijas kā reitterapija, delfīnu terapija, darbs ar logopēdu u.tml. noteikti nāk par labu bērna vispārējai mentālajai un emocionālajai attīstībai, taču neviena no šīm pieejām bērniem paliekoši nerisina autiskā spektra simptomus – sliktu miegu, izvēlību attiecībā uz ēdienu, agresiju, uzmanības nenoturību, hiperaktivitāti, stereotipiskas darbības, socializēšanās grūtības, gremošanas traucējumus, sāpes vēderā, aizcietējumus.

Medicīniskajā literatūrā dominē viedoklis, ka šobrīd nav vienas terapijas, kas spētu mazināt autisma pamatsimptomus (Marchezan 2018). Taču ir publicēti pētījumi, kas rāda, ka ar uztura izmaiņām un piemeklētiem vitamīniem var būtiski mazināt AST izpausmes (Adams 2018). Jautāsit - kas gan var būt kopīgs autismam ar uzturu?

Vairākumam autisko bērnu bez neiroloģiskās attīstības traucējumiem un saskarsmes grūtībām ir arī gremošanas trakta darbības traucējumi un izmainīta zarnu mikroflora (disbioze). Pētījumos konstatēts, ka līdz pat 91 % autisko bērnu cieš no dažādiem kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem (Rose 2017). Biežākie gremošanas trakta darbības traucējumi autiskajiem bērniem ir kairinātu zarnu sindroms, pārtikas alerģijas un pārtikas produktu nepanesības, aizcietējumi, caureja, vēdersāpes, pastiprināta gāzu veidošanās u.c. (Buie 2010).

Šobrīd medicīnā ļoti intensīvi notiek pētījumi par zarnu mikrofloras un kopējā cilvēka organisma mikrobioma nozīmi veselībā, kā arī par zarnu trakta un smadzeņu funkciju saistību (Marchezan 2018). Tagad jau saprotam, ka tieši kuņģa-zarnu trakta problēmas var būt iemesls daudziem autisko bērnu simptomiem - hiperaktivitātei, aizkaitināmībai, dusmām, agresijai, uzvedības problēmām, miega traucējumiem (Horvath 2002). Zinātnieki zarnu mikrofloras optimizēšanu pat redz kā vienu no autisma ārstēšanas virzieniem (Yang 2018).

Lielu daļu ar zarnu trakta darbību saistīto simptomu var risināt ar piemērotu uzturu. Tā kā gremošanas trakta simptomi ietekmē arī bērnu uzvedību, valodas attīstību, uzmanības noturību, spēju mācīties, miega kvalitāti u.c., tad, ieviešot izmaiņas ēdienkartē, uzlabojot gremošanu un optimizējot zarnu mikrofloru, šiem bērniem var mazināties arī atsevišķas autisma izpausmes (Wasilewska 2015).

Zīmējums T-10 (30.01.2019). Meitene piedalījās pētījumā un bija klāt pētījuma autores un vecāku tikšanās laikā, kad tapa šis zīmējums. Publicēts ar meitenes mammas laipnu atļauju

Autiskā spektra simptomu mazināšanai biežāk lietotā ir diēta bez glutēna un bez kazeīna jeb GF/CF (Gluten-Free/Casein-Free) diēta (Piwowarczyk 2018). Tā no bērnu uztura iesaka izslēgt produktus, kas satur glutēnu (maizi, makaronus, picas, cepumus, krekerus, kūkas, graudu pārslas u.c.) un piena olbaltumu kazeīnu (pienu, sieru, jogurtu, saldējumu, mērces u.tml.). Pētījumā Lielbritānijā vecāki, kuru autiskie bērni ievēroja GF/CF diētu, ziņoja par būtiskiem uzlabojumiem bērniem - gremošanas trakta simptomu mazināšanos, koncentrēšanās spēju un uzmanības noturības uzlabošanos (Lange 2015).

ASV veikts apjomīgs pētījums (Adams 2018), kur 67 bērniem un pieaugušajiem ar AST gada garumā īstenoja kompleksu programmu, kas ietvēra gan uztura bagātinātājus un vitamīnus, gan uztura terapiju (GF/CF arī bez sojas). Pētījumā iesaistītajiem bērniem un pat pieaugušajiem bija vērojams autisma izpausmju samazinājums - uzlabojās garastāvoklis, koncentrēšanās spējas un  neverbālais intelektuālās attīstības koeficients (IQ), mazinājās uztraukums un agresija, bērniem uzlabojās zarnu darbība.

Vēl soli tālāk par GF/CF diētu iet ideja samazināt salikto ogļhidrātu daudzumu uzturā ar mērķi uzlabot gremošanas trakta darbību, kas labvēlīgi ietekmē arī cilvēka mentālo veselību. Šo medicīniski pamatoto uztura terapiju apzīmē ar abreviatūru SCD/GAPS, kur SCD (Specific Carbohydrate Diet) apzīmē specifisko ogļhidrātu diētu, bet GAPS (Gut and Psychology Syndrome) tulkojumā nozīmē – gremošanas sistēmas un psihisko traucējumu sindroms (Campbell-McBride 2012). SCD/GAPS no uztura iesaka izslēgt produktus, kas satur saliktos ogļhidrātus: cukuru, graudus, cieti saturošos dārzeņus, neraudzētus piena produktus, rūpnieciski pārstrādātu pārtiku. SCD/GAPS ir uzturvielām bagāts uzturs, kas iekļauj buljonus, zupas, probiotiskās baktērijas saturošus produktus, labos taukus, olas, atļautos dārzeņus, augļus, zaļumus, gaļu, zivis, riekstus, sēklas.

2019. g. sākumā Latvijas Universitātē tika veikts pētījums (Ābele 2019), cenšoties izzināt, vai īpaši pārdomāts uzturs ļauj mazināt autiskā spektra traucējumu izpausmes bērniem. Darba mērķis bija izpētīt, vai ar uzturu, kurā ir samazināts salikto ogļhidrātu daudzums (SCD/GAPS diēta), papildinātu ar vitamīniem un uztura bagātinātājiem (D vitamīns*, omega-3 taukskābes, probiotiķi,  C vitamīns*, askorbilpalmitāts), bērniem ar AST iespējams uzlabot gremošanas trakta darbību, kā arī mazināt autisma simptomus.

Pētījumā iekļāva desmit bērnus ar AST, kuriem trīs mēnešus tika piemērots SCD/GAPS uzturs un kuri papildus lietoja minētos vitamīnus un uztura bagātinātājus (Intervences grupa), kā arī septiņus bērnus ar AST, kuri turpināja lietot ierasto uzturu (Kontroles grupa). Pētījuma sākumā, vidū un beigās ar septiņu dažādu starptautiski validētu anketu palīdzību vecākiem bija jāizvērtē dažādi bērna simptomi: aizcietējumi, caureja, vēdersāpes, vēdera pūšanās, fēču smaka, hiperaktivitāte, agresija, uzmanības noturība, acu kontakts, valodas uztvere, runas uzlabošanās, stereotipiskās darbības, sociālā interakcija, ikdienas prasmes, sensorās maņas, u.c.

Arī šajā nelielajā pētījumā pierādījās, ka apmēram pusei pētījumā iekļauto bērnu ir aizcietējumi un vēdera pūšanās. Pētījuma laikā gremošanas trakta simptomi mazinājās abām pētījuma grupām, tāpēc nebija iespējams izdarīt secinājumus par SCD/GAPS uztura ietekmi tieši uz gremošanas trakta veselību.

Autisma ārstēšanas novērtējuma anketa jeb ATEC (Autism Treatment Evaluation Checklist) ir viena no visplašāk lietotajām anketām autisma sabiedrībā. Pētījuma ietvaros tika veikta ATEC anketas validācija, un šobrīd Autisma pētniecības institūta (Autism Research Institute, ASV) mājas lapā www.autism.org jau ir pievienota ATEC anketa arī latviešu valodā. ATEC anketa uzrādīja, ka pētījuma ietvaros bērniem, kas ievēroja SCD/GAPS diētu, autisma simptomi mazinājās par 23 %, vislielākais uzlabojums bija socializēšanās un uzvedībā.  

Autiskā spektra traucējumu novērtējums ar ASD (Autism Spectrum Disorder Assessment Scale) anketas palīdzību izvērtēja bērnu sociālo interakciju un prasmi integrēties sabiedrībā, kā arī uzvedību un valodu. ASD anketa pētījuma ietvaros uzrādīja 25 % simptomu samazinājumu Intervences grupā.

Ar Neatbilstošas uzvedības novērtējuma anketu (ABC, Aberrant Behaviour Checklist) vecāki izvērtēja bērnu uzvedību – hiperaktivitāti, stereotipiskās darbības, sociālo noslēgtību, niķošanos, neatbilstošu runu u.tml. SCD/GAPS diētu ievērojošo bērnu simptomi trīs mēnešu laikā mazinājās par 29 %, kamēr Kontroles grupā nebija būtisku izmaiņu. Visizteiktāk mazinājās bērnu aizkaitināmība un hiperaktivitāte.

Ar anketas Īsais sensorais profils (SSP, Short Sensory Profile) palīdzību vecāki pētījumā novērtēja bērnu jutību uz vidi – garšu, smaržu, skaņu, gaismu, kustību, arī taustes sajūtu u.tml. Pētījuma laikā bērniem SCD/GAPS uztura grupā sensoro maņu rādītāji uzlabojās par 13 % – bērni pētījuma beigās vairāk juta savu ķermeni, retāk veica neracionālas kustības, bija mazāk jutīgi uz gaismu un troksni.

Bērna simptomu vispārējais novērtējums tika apkopots anketā PGI-2 (Parent Global Impressions-Revised-2), aptverot bērna valodu, uzmanības noturību, gremošanas simptomus, miega kvalitāti, uzvedību, jutīgumu, agresiju u.c. simptomus. Kopējais uzlabojums bērniem, kas ievēroja SCD/GAPS diētu, pētījuma trīs mēnešu laikā sasniedza 43 %. Lielākais ieguvums bija bērnu pozitīvais garastāvoklis, uzmanības noturība, gremošanas simptomu mazināšanās, labāka valodas uztvere un sapratne, mazāk niķošanās epizožu.

Visās pētījumā izmantotajās anketās varēja ieraudzīt, ka Intervences grupas bērni, pateicoties ģimenē ieviestajam SCD/GAPS uzturam, pētījuma laikā ir guvuši labas izmaiņas veselībā un pašsajūtā - dažādos autisma izpausmju aspektos uzlabojums bijis par 13–43 % (1. attēls). Jāpiebilst, ka vecāku līdzestība attiecībā uz SCD/GAPS uztura ieteikumu ieviešanu ģimenē viņu pašu vērtējumā bija tikai 40–80 %.

1. attēls. Anketu vidējo rādītāju apkopojums pētījuma beigās (2019 marts) procentuālo izmaiņu veidā, salīdzinot ar pētījuma sākumu (2019 janvāris). ATEC, ASD un ABC % izmaiņas normalizētas uz pozitīvo virzienu, lai būtu iespējams salīdzinājums ar SSP un PGI.

Pētījumā apstiprinājās, ka, uzturā samazinot salikto ogļhidrātu daudzumu, bērniem ar AST iespējams mazināt hiperaktivitāti un sensoro jutību, uzlabot uzvedību, uzmanības noturību, socializēšanos, valodas uztveri un sapratni. Lai apstiprinātu šos rezultātus, būtu nepieciešams apjomīgāks pētījums ilgākā laika periodā.

*C vitamīnu pētījumam sponsorēja kompānija Lotos Pharma (Latvija)

*D vitamīnu pētījumam sponsorēja kompānija Inno Pharma (Dānija) un atbalstīja Veselības Piramīda (Latvija)

Atsauces

• Adams  J.B. et al. Comprehensive Nutritional and Dietary Intervention for Autism Spectrum Disorder. A Randomized, Controlled 12-Month Trial. Nutrients, 2018, 10(3): 369.
• Ābele Silvija. Uzturs ar samazinātu ogļhidrātu saturu (SCD/GAPS) autiskā spektra simptomu mazināšanai bērniem – pilotpētījums. Maģistra darbs. Latvijas Universitāte, 2019, vadītāja Laila Meija.
• Buie T., Campbell D. B. et al. Evaluation, Diagnosis, and Treatment of Gastrointestinal Disorders in Individuals With ASDs: A Consensus Report, Pediatrics, 2010, 125 (Supplement 1): S1-S18.
• Campbell-McBrideN. Gut and Psychology Syndrome: Natural Treatment for Autism, ADD/ADHD,Dyslexia, Dyspraxia, Depression, Schizophrenia. UK. 2012. Medinform Publishing.
• CDC, Centers for Disease Control and Prevention. 2014, USA. Data & Statistics on Autism Spectrum Disorder.
• DSM – V. Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, American Psychiatric Association, American Psychiatric Publishing, 2013.
• Horvath K., Perman J.A. Autism and gastrointestinal symptoms. Curr Gastroenterol Rep. 2002, 4(3): 251-8.
• Yang Y., Tian J., Yang B. 2018. Targeting gut microbiome: A novel and potential therapy for autism. Life Sciences, 194: 111-119.
• Lange K.W., Hauser J., Reissmann A. Gluten-free and casein-free diets in the therapy of autism. Current Opinion in Clinical Nutrition and Metabolic Care, 2015, 18(6): 572–575.
• Marchezan J, Winkler dos Santos E, G, A, Deckmann I, Riesgo R, S. 2018. Immunological Dysfunction in Autism Spectrum Disorder: A Potential Target for Therapy. Neuroimmunomodulation, 25:300-319.
• Piwowarczyk A. et al. Gluten- and casein-free diet and autism spectrum disorders in children: a systematic review. European Journal of Nutrition, 2018, 57(2): 433–440.
• Rose S, Bennuri SC, Murray KF, Buie T, Winter H, Frye RE. Mitochondrial dysfunction in the gastrointestinal mucosa of children with autism: A blinded case-control study. PLoS ONE, 2017, 12(10): e0186377.
• Wasilewska J., Klukowski M. Gastrointestinal symptoms and autism spectrum disorder: links and risks – a possible new overlap syndrome. Pediatric Health Med Ther, 2015, 6: 153–166.

Silvija ĀBELE

Raksts ar nosaukumu "Uzturs maina autisku bērnu uzvedību" publicēts žurnāla 
Ko Ārsti Tev Nestāsta 2020. gada februāra numurā 

Nav komentāru

Komentēt