curantur.lv Izvēlies būt vesels!
1/3. Vai un kad Funkcionālā un Integratīvā medicīna sasniegs Latviju?
Šis raksts top,
iedvesmojoties no The Evolution of Medicine Summit konferences interneta vidē,
ko jebkurš varēja klausīties no 2014. gada 8.-15. septembrī.
Man šādu veselības un medicīnas konferenču lekciju klausīšanās jau vismaz pusgadu ir kļuvusi par hobiju jeb dzīvesveidu. Un kādā brīdī pamanījos palikt dusmīga, jo pat vasaras siltajās dienās konferences sekoja burtiski viena otrai, bet man tik ļoti negribējās laist garām iespējas klausīties un mācīties...
Un es pat nezinu, ar ko lai iesāku, jo man ir TIK daudz, ko Tev teikt! Es Tev apsolu, ka daudz kas no konferencē dzirdētā ar laiku parādīsies www.curantur.lv sadaļās. Bet sākšu ar šo – klausoties progresīvajos speciālistos (vairums no viņiem – ārsti), kas katrs ir augstas raudzes (pasaules līmeņa) speciālists savā jomā, es priecājos, ka tas, ko viņi runā, tik ļoti sakrīt ar www.curantur.lv misiju – mudināt cilvēkus par savu veselību domāt pašiem, kā arī pašiem uzņemties atbildību.
Jo konferencē dzirdēju n-tos un n-tos ārstus runājam, ka tieši mūsu ēdiens ikdienā vislielākajā mērā definē mūsu katra veselību. Un vislabākais piemērs no konferencē dzirdētajām ir Joe Cross lekcija, kurā viņš stāstīja, kā ar visai ekstrēmu pieeju (60 dienu sulu kūri) spēja ne vien atbrīvoties no daudziem liekajiem svara kg, bet, galvenokārt, atveseļot sevi no autoimūnās saslimšanas un atbrīvoties no Prednisolona lietošanas. Skaties Joe stāstu te.
Tāpat jauno zināšanu gaismā mājas lapā izveidoju sadaļu Multiplā skleroze, kur ievietoju cita konferences lektora ārstes Terry Wahls pieredzi, sevi pieceļot no multiplās sklerozes invaliditātes krēsla. Un atkal – galvenokārt, ar ļoti pareizi sabalansētu pārtiku, kas nodrošina tieši viņas situācijai vistabilstošākos mikroelementus un vitamīnus.
Šie būtībā ekstrēmie piemēri ir milzu iedvesmas avots mums katram. Un īstenībā jau mēs zinām un sajūtam, cik liela nozīme mūsu veselībā ir ikdienas lēmumiem jeb dzīvesstilam – tam, ko ēdam, cik ēdam, cik daudz atvēlam miegam, vai vingrojam, utt. Bet pamēģini 1 dienu neēst, un Tu sajutīsi, cik šīs vienkāršās lietas ir grūtas. Ka viegli iedomātā apņemšanās ir stipra tikai no rīta, bet jau uz pēcpusdienu sāc šaubīties, vai šī bija tā labākā diena Tava organisma atslodzei. Varbūt labāk rīt... filmā Fat, Sick and Nearly Dead redzēsi tik daudzus intervētos cilvēkus, kas teiks, ka nekad mūžā neko tādu (vairāku dienu garu sulu kūri) nedarīs. Un tie, kas pamēģina, zin, cik tas ir grūti. Savukārt, tie, kas iztur, sajūt arī ieguvumus veselībai un pārliecību savai varēšanai.
Tāpat daudzie ārsti un citi lektori konferencē uzsvēra: „Tu pats esi sev ārsts”. Ar to domājot, ka mūsu pašu ziņā ir dzīvot tā, lai nesaslimstam. Bet, kad saslimuši, domāt un rīkoties, lai atveseļotos. Bija skumji redzēt jau minētajā filmā filmā Fat, Sick and Nearly Dead Phil brāli Bear, kurš lieto veselu kasti ar dažādām zālēm, tai skaitā Lipitor, kas domātas holesterīna samazināšanai. Tai pat laikā viņš pats nesaprot, ka visas kaites pats ir sev radījis – baudot tik tipisko amerikāņu ēdienkarti (60% pārstrādāta pārtika, 30% dzīvnieku izcelsmes produkti, 5% pilngraudu produktui un kartupeļui, 5% augļi un dārzeņi – dati no filmas). Un tā – dienu pēc dienas, mēnešus un gadus... Pat redzēt brāļa Phil lielo saņemšanos savu dzīvesstilu mainīt nav pietiekams iemesls, lai arī Bear rīkotos. Diemžēl un beidzot, viņu uz rīcību piespiež tikai sirdslēkme.
Bet es vēlos runāt arī par cita veida atbildības uzņemšanos. Un tās ir mūsu kā pacientu un ārstu attiecības. Un katram zināmi būs gan labie piemēri, gan sliktie piemēri ārstu un pacienta attiecībām. Kad ejam pie ārsta un ko sagaidām. Visbiežāk, mazo bērnu mammas teiks, ka zīmi bērnudārzam vajag. Pēc tam, kad lietotas antibiotikas. Un gan dakteris, gan vecāki zin, ka šādas tikšanās būs vēl daudzas. Mana mamma iet pie ģimenes ārstes, kad atkal izbeigušās ikdienā lietojamās zāles un vajag recepti, lai dabūtu jaunu paciņu. Un vārdi „daktere teica” ir kā dzīves moto daudziem no mums. Jo mēs nez kāpēc uzliekam ārstu uz pjedestāla, klausīgi dzeram ieteiktās zāles, neaizdomājoties, ka tieši ķīmiskās zāles var padarīt hroniskas slimības vēl smagākas. Ja mēs ejam pie ārsta pēc zālēm, dabūsim zāles.
Taču jebkurš varam no sava ģimenes ārsta vai jebkura speciālista prasīt viņa zināšanas, kas neaprobežojas tikai ar ķīmisku preparātu (antibiotiku, hormonu preparātu, klepus sīrupu utml.) ieteikšanu. Jautāt, lai ārsts Tev paskaidro, ko nozīmē cipari Tavās asins analīzēs. Vai ko ārsts var ieteikt attiecībā uz diētu vai kādiem vitamīniem un pārtikas piedevām, kas dabīgā veidā palīdzētu mazināt Tavas kaites simptomus. Bet es zinu, ka te izrunājos vismaz naivi, lai neteiktu - dumji. Jo pašreizējā medicīnas modelī ārstu un speciālistu laiks katram pacientam ir tik ļoti ierobežots, ka nereti aiz aizpildāmajām formām, viņam nav laika uz mums pacelt acis. Un paskatīties uz Tavu veselības problēmu plašāk ārsts nemaz nespēj, jo tā netika mācīts.
Piemēram, ierindas endokrinologs sievietei ar pazeminātu vairogdziedzera funkciju spēs tikai izsniegt kārtējo sintētiskā hormona Levothyroxine recepti. Nepasakot, ka pirmais, kas viņai jādara, ir jāpārtrauc ēst glutēnu saturošie graudaugi, cukurs un soja, nepastāstot, ka viņas vairogdziedzeri lieliski stimulē dažas jogas pozas (svecīte, truša poza u.c. pozas, kurās uz priekšu noliektā galva izdara spiedienu uz vairogdziedzeri), neizstāstot, ka viņai obligāti jālieto joda preparāti vairogdziedzera darbības optimizēšanai... Visticamāk, ka šo visu endokrinologs Tev nemaz nevar ieteikt, jo to viņš nav apguvis, mācoties medicīnu daudzus gadus atpakaļ. Un nav nozīmes vainot ārstu, kurš lieliski ir apguvis klasiskās medicīnas protokola veida domāšanu un pieeju. Kur katrai diagnozei pretim ir tāds vai šitāds ķīmisks preparāts. Un, no šāda punkta skatoties, ārsts savu darbu dara vismaz labi.
Visticamāk, Uzturzinātne vairumam ārstu nemaz nav mācīta, vai varbūt labākajā gadījumā tās ir bijušas vien pāris virspusējas lekcijas. Viens no konferences lektoriem minēja 50 min garu nodarbību par Uzturu visā viņa ārsta studiju laikā. Un sen aizmirsts ir modernās medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, kurš jau pirms vairāk kā 2000 gadiem zināja, ka nosaka cilvēka veselību (skaties filmu Food Matters šeit). „Nekaitē” (Do no harm) - Hipokrāta zvērestu pildīt solās ikviens ārsts, pirms uzsākt savu ārsta praksi. Taču Farmācijas industrija gadu desmitiem ir diktējusi savus noteikumus un Hipokrāta zvērestam ārstu mutēs ir vairs tikai tukša skaņa.
Jo visbiežāk vizīte pie ārsta aprobežojas ar diagnozes noteikšanu (ja paveicas) un attiecīgās zāļu receptes izsniegšanu 10 minūtēs un varbūt nosūtījumu uz kādiem laboratoriskiem izmeklējumiem (arī – ja paveicas). Tas nozīmē, ka pacients ir ārstam piesaistīts ilgstoši, jo pēc neilga laika nāks pakaļ nākamajai receptei. Un, dzerot šīs zāles, pavisam drīz ar citām zālēm būs jāārstē pirmo zāļu blakusefekti.
Bet mēs zinām, ka neviena ķīmiska zāle mūsu organismu veselāku nepadara. Tāpēc mūsu tiesības ir balsot ar savām kājām un savu maciņu – atteikties no šāda ārsta, meklēt citu, kamēr atrodi īsto un saproti, ka ārsta pieeja Tavai veselībai sakrīt ar Tavējo – Nekaitēt. Mēs varam atteikties no ģimenes ārsta, kam svarīgāk par visu ir aizpildīta bērna potēšanas pase, bet kam nav laika uz Tavu bērnu pat paskatīties. Tu drīksti meklēt citu ārstu, ja Tavam slimajam bērnam ģimenes ārsts neko vairāk par antibiotikām, klepus sīrupiem un deguna pilieniem ieteikt nespēj. Un pamazām mēs visi kopā varam pa kripatiņai vien drupināt veco medicīnas modeli. Lai dotu vietu jaunai, labākai, uz cilvēka veselību orientētai medicīnai.
Šo medicīnas konferencēs sauc par Bottom-up (no apakšas uz augšu) pieeju, kas pamazām vien mainīs visu medicīnas sistēmu. Un šāda prasīga pacientu attieksme spiedīs ārstus atvērt acis un prātu plašāk, liekot mācīties, lasīt, klausīties jaunākos atklājumus un tendences konferencēs. Bet es baidos, ka ar šī brīža noslodzi vidējais aritmētiskais ārsts nemaz nevar atrast laiku lasīt jaunāko medicīnisko literatūru. Jo, ja ģimenes ārsts lasītu tos daudzos tūkstošus publikāciju beidzamajos gados tieši par zarnu mikrofloras nozīmi, tad tik vieglu roku bērniem antibiotikas vairs neizrakstītu. Jo nupat medicīna nonāk pie pavisam revolucionārām atziņām (tikai pāris tūkstošus gadu vecām) par to, ka teju visu hronisko saslimšanu cēlonis ir nevesels zarnu trakts. „Visas slimības sākas zarnās”, teica Hipokrāts. Un labāk vēlāk, nekā nekad – šo patiesību sāk saprast arī mūsdienu medicīna. Un aizvien vairāk ārstu pamatoti saprot diētas nozīmi cilvēka veselības uzturēšanā.
Tāpēc katra ārsta
ziņā ir atrast veidus, kā nepalikt vecajā - protokola domāšanas modelī un iet
līdz laikam. Ārzemēs šādi domājoši ārsti parasti aiziet no veselības aprūpes
struktūras, slimnīcām, poliklīnikām, lai uzsāktu savu privātpraksi kā
Funkcionālās medicīnas (vai Integratīvās medicīnas) speciālisti. Kur skata visu
cilvēku kopumā, nevis vairs tikai kādu atseviķšu ķermeņa daļu vai orgānu. Un
vairāki lektori konferencē The Evolution of Medicine Summit 2014 dalījās ar
savu pieredzi, kā arī runāja par milzu gandarījumu, kas rodas, redzot, ka viņu
praksēs cilvēki paliek veselāki, un vairs neatgriežas atpakaļ uz regulārām
vizītēm. Kamēr vecajā modelī nācies nest atbildības smagumu par to, ka cilvēki ilgstoši
neatveseļojas, būtībā ierobežojošā medicīniskā skatījuma dēļ.
Savos sapņos es zīmēju nākotnes medicīnas modeli... Lasi raksta otro daļu šeit
Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP, MNHL, Dr Chem
Materiāls tapis, iedvesmojoties no lekcijām The Evolution of Medicine Summit, Sept. 8-15, 2014
