Kāpēc slimot ir labi. 1. Epiģenētika, Mikrobioms un 5 ceļi uz veselību

Lai šis raksts  ir kā mierinājums tiem, kas tikko izslimojuši savu šī gada gripu, pašlaik slimo vai vēl tikai gatavojas.

Raksta pamatā ir domas, ko dzirdēju bērnu ārsta Dr LawrencePalevsky lekcijā veselības forumā Evolutionof Medicine Summit, kas tiešraidē internetā bija dzirdama 2014. gada 11. septembrī. Būtībā šis raksts būs progresīvā bērnu ārsta lekcijas pārstāstījums, kā svarīgākais, ko no viņa teiktā esmu paņēmusi sev, un ko tagad uzticu arī Tev, manu lasītāj. Arī augstāk ieliktā bilde ir slaids no Dr Palevsky lekcijas. 

Bet brīdinu, ka Dr Palevsky viedoklis ir visai neparasts, un tas pavisam noteikti atšķirsies no tā, ko līdz šim esi dzirdējis vai lasījis, nemaz nerunājot par to, ko Tev stāsta Tavs ģimenes ārsts.

Skaitļi nemelo

Lekcijas sākumā bērnu ārsts Dr Palevsky ieskicē visai dramatisko bērnu saslimstību (dati no ASV):

• 1 no katriem 6 bērniem cieš no neiroloģiskās attīstības traucējumiem
  
• pieaug bērnu saslimstība ar hroniskajām slimībām
  
• 1 no katriem 50 bērniem ir ar autiskā spektra diagnozi
  
• 1 no katriem 10 – ar uzmanības deficīta sindromu
  
• 1 no katriem 10 – ar astmu
  
• 1 no katriem 50 – ar diabētu

Pieaugušo pasaulē -  liekais svars, vēzis, zarnu trakta problēmas, ekzēma, alerģijas – pieaug eksponenciāli. Skaitļi, protams, ir dramatiski, taču ārsts rosina paskatīties uz šīm un citām slimībām no pavisam citas puses.

Mēs vienmēr domājam, ka slimot ir slikti, jo tā mums iegalvo rietumu medicīna, kas uzskata, ka no tiem jāatbrīvojas par katru cenu.  Taču īstenībā jebkuras slimības simptomi glābj mūsu dzīvību un palīdz mums izveseļoties. Tieši tāda ir holistiskā pieeja cilvēka veselībai  - tā simptomus redz kā iespēju atveseļoties.

Cilvēka 5 ceļi uz veselību

Kā tad atveseļošanās notiek? Cilvēka ķermenim ir 5 iespējas, kā tas var attīrīties:

• Elpceļi
  
• Āda
  
• Nieres un urīnizvadceļi
  
• Zarnu trakts un gremošanas sistēma
  
• Miegs, atpūta, vingrošana – nervu sistēmas sārņu attīrīšanās
  

Visās šajās sistēmās simptomi parādās tad, kad nepieciešama pastiprināta toksīnu izvadīšana no organisma. Piemēram, klepus ir veids, kā palīdzēt elpceļiem atbrīvoties no gļotām un toksīniem. Kad toksīnu organismā ir par daudz, tad ar parastu elpošanu vairs nepietiek. Šo saprotot,  varam citām acīm paskatīties arī uz saslimšanām.

• Astma – tā ir organisma attīrīšanās caur elpceļiem
  
• Ekzēma – ķermenis attīrās caur ādu
  
• Kairināto zarnu sindroms  (IBS) – attīrīšanās caur zarnu traktu
  

Protams, katrai slimībai veicinošie faktori būs citādi, taču pirmcēlonis var būt kopējs – toksīni. Ja mēs nepiesārņotu sava bērna vai savu organismu ar jauniem toksīniem (zāles ieskaitot), tad tam būtu atvērti vairāki attīrīšanās kanāli, kas ļautu atbrīvoties no jau organismā esošajiem toksīniem.

Ja Tu gribi ieliet 6L šķidruma 2L traukā, tas, saprotams, līs pāri malām. Tad ir tikai 2 risinājumi – vai nu lej mazāk šķidruma  vai ņem lielāku trauku. Tā kā mēs savu trauku palielināt nevaram, visas ķīmiskās intervences diemžēl paliek mūsos un būs reize, kad trauks sāks līt pāri – mēs iedzīvojamies hroniskās slimībās. Dr Palevsky runā visai skarbi, viņš apgalvo, ka  vakcīnas un zāles mums palīdz lēnām mirt.

Bērns spēj atveseļoties pats, galvenais viņam netraucēt

Visi bērni parasti piedzimst spēcīgi. Un mums būtu jādomā nevis, kā uzlabot imunitāti, bet kā to nesabojāt, lieki neiejaucoties dabas programmā. Tāpat kā mums nekas nav jādara, lai bērns paliktu vecāks, jo  tas ir ieprogrammēts viņa gēnos. Mums atliek viņu barot, lolot, vest saulē, mīlēt, un bērns augs pats, jo tāda ir viņa programma.

Holistiskā pieeja veselībai nozīmē ļaut bērnam slimības simptomus izdzīvot,  nevis no tiem atbrīvoties pēc iespējas ātrāk. Slimības simptomi būtībā ir normālu ķermeņa funkciju pastiprinājums, un mums tie nebūtu jāapspiež. Ja šajā dabas programmā neiejaucas, parasti pēc slimošanas bērns strauji uzkāpj nākamo savas attīstības pakāpienu – vai nu sāk vairāk runāt, vai sāk iet uz podiņa, vai iemācās ko citu jaunu.

Mēs un mūsu bērni esam stiprāki nekā mums pašiem liekas - mūsu ķermenis un arī bērna organisms paliks vesels, cik vien tas ir iespējams – šūnas neies bojā, kamēr vien tās spēj dzīvot un pildīt savas funkcijas un kamēr tām nepienāks laiks. Tāpat ķermenis kopumā darīs visu iespējamo, lai atbrīvotos no toksīniem un iekaisuma. Simptomi pie mums atnāk, lai savestu kārtībā tās vietas un lietas, kas organismā nav līdzsvarā.

Tiklīdz mēs ieliekam šajā dabiskajā programmā kaut ko, kam tur nevajag būt – antibiotikas vai jebkuras ķīmiskas zāles, organisms sāks ražot toksīnus un atkritumvielas, ķermenis nespēs no tiem atbrīvoties, un pamazām veidosies hroniska slimība. Bet, ja pietiks pacietības un gudrības ļaut akūtajām slimošanas reizēm nejaukties pa vidu ar zālēm, tad, iespējams, līdz hroniskām veselības nebūšanām nemaz nebūs jānonāk.

Vien piebilstu, ka Dr Palevsky doma, manuprāt,  attiecas  uz akūtajām saslimšanām, kā gripu, ausu sāpēm, saaukstēšanos, iesnām, klepu, rotavīrusu u.c. Tikai drosmīgākie vecāki spēs mierīgu sirdi vērot bērna hroniskas slimības gaitu.

Epiģenētika jeb kā uzlabot imunitāti un gēnus ar veselīgām izvēlēm ikdienā

Rietumu kultūras medicīna neņem vērā ne diētas nozīmi, ne arī uztraucas par vidi, jo daudz ko ir vieglāk novelt uz gēniem, kas iedod alibi neko nedarīt savas veselības labad. Taču holistiskās medicīnas speciālisti zina, ka vides faktori ir ļoti nozīmīgi. Un gēni nebūt nav akmenī iecirsts liktenis. Gēni mainās līdzi mūsu dzīvesveidam. Katras dienas izvēles ietekmēs, kādi gēni tiks padarīti aktīvi un kādi gēni paliks neatmodināti darbībai.

Domas, produkti, ko ēdam, ādas kopšanas līdzekļi, gaiss, ko elpojam – tas viss uzkrājas, viss tiek pieskaitīts, un viss summējas tajā atslēgā, kas ieslēdz vai izslēdz konkrētus gēnus. To sauc par Epiģenētiku. Tātad tie ir visi vides faktori (ar vidi saprotot arī cilvēka ķermeni), kas patiesībā ir vēl nozīmīgāki nekā paši gēni, ne velti vārds “Epi-genetics” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “virs, pāri, ap” gēniem esošs.

Un, jā, tieši tik vienkārši tas ir - neēdot konkrētus produktus, mēs varam apturēt noteiktu gēnu rašanos, kas savukārt neradīs noteiktus marķierus organismā, kas tālāk neietekmēs organisma šūnu funkcijas pēc atslēgas un slēdzenes mehānisma. Tā rezultāts ir labāks līdzsvars organismā. Mēs pavisam reāli varam izmainīt savus gēnus – padarīt tos aktīvus vai neaktīvus - ar savām izvēlēm ikdienā.

Mikrobioma loma organisma veselībā

Plašāk par zarnu mikrofloras nozīmi veselībā lasi te

Mikrobioms ir visu zarnu traktā mītošo baktēriju kopums, un tas spēlē izšķirošo lomu mūsu veselības nodrošināšanā. Ēdot veselīgu pārtiku, ne tikai gēni izmainās, arī zarnu trakta mikroflora atveseļojas, jo tajā rodas vairāk labo baktēriju. Gan gremošanu, gan toksīnu rašanos organismā ietekmē mūsos dzīvojošie mikroorganismi. Un kamēr visi procesi norit mums labvēlīgi, varam priecāties par draudzīgo simbiozi jeb optimālo līdzsvaru.

Mēs esam kontaktā ar baktērijām visu laiku – elpojot, tīrot zobus, vedot laukā suni, mīlējoties utt. Tieši labās baktērijas  brīdina imūno sistēmu par briesmām vai toksīniem. Tad mēs saslimstam, svīstam, cenšoties no organismam nedraudzīgajiem aspektiem atbrīvoties. Problēmas sākas tajā brīdī, kad atļaujam vakcīnām un spēcīgām zālēm mainīt savu labo baktēriju spēku, kā arī izmainīt to celmus (veidus), līdz ar to tiek izmainīta organisma spēja tikt galā ar ārējo vidi.

Mazulis sievietes dzemdē, tātad sterilā vidē, attīstās 9 mēnešus. Taču viņš dodas pretim dzīvei caur dzemdību ceļiem un tādā veidā saņem savu pirmo mikroorganismu devu, kas ir imunitātes sēkla viņa veselībai uz visu dzīvi. Tieši dzemdību laikā mazulis, uzņemot sevī labās baktērijas,  saņem spēju izdzīvot šajā pasaulē. Tālāk mazuļa imunitātes attīstība pirmajos 3 dzīves gados ietekmēs visu viņa turpmāko dzīvi un veselību. Antibiotikas, ja lietotas tik agrīnā vecumā, kad imunitāte tikai veidojas, izmainīs zarnās dzīvojošās baktērijas un noteiks bērna reakciju uz vides faktoriem – piemēram,  var novest līdz astmai un ekzēmai dzīves garumā.

Mēs vadām savu dzīvi delikātā līdzsvarā ar baktērijām. Tās ir pirmās, kas mazuli sagaida šaisaulē, kā arī pēdējās, kas palīdz līķim sadalīties. Un pa vidu šiem abiem dzīves punktiem - tas, ko mēs ēdam (olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki), noteiks, kāda veida baktērijas mūsu organismā dominēs. Ir pavisam smalka līnija starp veselīgu dzīvi simbiozē (līdzsvarā) un slikto baktēriju dominanci, kas pamazām saēd mūsu organismu un veselību.

Lasi raksta turpinājumu šeit Kāpēc slimot ir labi. 2. Vai slimības avots ir mūsos pašos?

Izvēlies būt vesels!

Silvija

Avots

Dr Lawrence Palevsky lekcija interneta veselības forumā Evolution of Medicine Summit www.evolutionofmedicinesummit.com, kas tiešraidē bija dzirdama 2014. gada 11. septembrī

Šis raksts publicēts ar Dr Lawrence Palevsky atļauju

1 komentārs - Kāpēc slimot ir labi. 1. Epiģenētika, Mikrobioms un 5 ceļi uz veselību

Komentēt