"Bieži ar pacientu vienojamies, ka simptomi pēc vakcīnas ir tikai sakritība"

Tulkojums tekstam uz krekliiņa attēlā - Kāpēc? Jo es tā teicu, tāpēc.

Ar interesi noklausījos šodienas (10.08.2021) LR1 radio  raidījumu Kā labāk dzīvot par COVID-19 un sirds-asinsvadu sistēmas darbību.

Zemāk citāti no raidījuma.

• Patiešām, tiek saņemti signāli par miokardītiem kā vakcinācijas komplikāciju. Bet tā ir ļoti, ļoti, ļoti reta komplikācija.
• Mēs medicīnā nevērtējam miokardīta un trombozes riska saistību ar vakcināciju, jo šis risks ir pielīdzināms sadzīviskam riskam.
• Ir satraucoši, ka miokardīta gadījumi ir jaunu cilvēku, biežāk jaunu vīriešu vidū, tai skaitā 13-14 un 18-gadīgu jauniešu vidū, bērnu, pusaudžu vidū.
• Miokardīta diagnoze kardioloģijā ir kā sarkanais karogs. Miokardīts kā sirds muskuļa iekaisums var izraisīt tādas komplikācijas kā sirds mazspēju, aritmijas.
• Pēdējās nedēļas laikā ir bijuši 6 miokardīta gadījumi.
• Ja pēc vakcīnas pirmajā vai otrajā nedēļā, vai pēc atkārtotas vakcīnas devas parādās miokardīta simptomi - sāpes krūtīs, elpas trūkums, paātrināta sirdsdarbība, aritmija, - noteikti steidzieties pie ārsta. Bet šie simptomi vien neparāda diagnozi, miokarda bojājumu apstiprina ar precīzām asins analīzēm un attēlu diagnostikas metodēm.
• Miokardīta riski ir daudz lielāki covid-infekcijas gadījumā nekā pēc vakcīnas.
• Gan vakcīnas pret covid, gan vakcīnas pret citām infekcijām – tie ir medikamenti. Atšķirībā no citiem medikamentiem, vakcīnas ir vieni no drošākajiem medikamentiem.
• Nav dzirdēts, ka vakcīnas tikušas izmantotas pašnāvības nolūkos, vai ka būtu bijušas vakcīnu zādzības, lai tās izmantotu mērķiem, kam tās nav paredzētas. Tad ir skaidrs, ka ar šo preparātu izdarīt nopietnu kaitējumu ir praktiski nereāli.
• Ir vakcīnas, ko mēs izmantojam jaundzimušajiem, bērniem pirmskolas vecumā, arī grūtniecēm, tādēļ ārstiem ikdienas darbā un, sniedzot pacientiem informāciju, jābūt izcilai pārliecībai par to, ka šīs vakcīnas ir drošas.
• Vakcīnas jau ir izmatotas pāris simts gadu. Informācija ir uzkrāta pietiekami liela. Tās ir visā pasaulē atzītas par vienu no drošākajiem profilakses veidiem. Nav tādu pierādījumu, ka tās izraisītu kādas citas saslimšanas vai nodarītu kaitējumu veselībai.

Lasīt tālāk »

Vīrusa vai Panikas pandēmija? Kad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu

Raksts sākotnēji publicēts Maija/Jūnija 2020 žurnālā Ko Ārsti Tev Nestāsta

Kopš 2019. gada beigām pasaule seko līdzi jaunā korona vīrusa jeb SARS-CoV-2 izplatībai, sākotnēji Ķīnā, un tad drīz arī Eiropā un citur pasaulē. Slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss, nodēvēta par COVID-19. Latvija nav izņēmums, un kopš 12. marta arī mēs dzīvojam ārkārtas situācijā, un droši vien nav cilvēka, kas nav pamanījis vīrusa diktētos noteikumus ikdienā.

Neapšaubāmi, COVID-19 pandēmija un ierobežojumi mums katram ir izaicinājums, kas dod iespēju apgūt un paņemt no šīs situācijas sev arī daudz vērtīga. Bet šoreiz ne par pieņemšanu, pilsonisko atbildību, sevis uzturēšanu pie veselā saprāta un rīcībspējas, it kā bezlimita brīvo laiku un ko ar to darīt, bet ar reālistisku un nedaudz kritisku skatu padalīšos ar pārdomām par COVID-19 pandēmijas tēmu. Mans šī brīža viedoklis par COVID faktiem un procesiem veidojies, klausoties ekspertus, lasot, domājot, cenšoties to visu izfiltrēt cauri savai pieredzei un zināšanām, bet neskaidrā joprojām ir ļoti daudz.

Vīrusa straujā izplatība daudzās pasaules valstīs izgaismojusi veselības aprūpes sistēmas vājos aspektus. Valstu robežu slēgšana, pulcēšanās aizliegums, pašizolācija un citi preventīvie ierobežojumi, kas ieviesti ar mērķi palēnināt vīrusa izplatības ātrumu, pasaulē un arī mūsu valstī radījuši ekonomisko krīzi, kuras sekas mēs  izjutīsim vēl ilgi.

Lasīt tālāk »