GAPS diēta 66.-70. diena. Cerībā uz labākiem laikiem

4.04.2014   66. diena

5.04.2014   67. diena

6.04.2014   68. diena   63.8 kg

Ar gatavošanos Rīgas lekcijām esmu tik pārņemta, ka teju 3 dienas aizmirstu piefiksēt ēdamlietas, domas, sajūtas. Atceros savas izteikti sāpošās kājas nākamajā dienā pēc aizvakardienas 40 min izbrauciena ar skrejriteni. Tas tikai lieku reizi man parāda un atgādina, cik stīva un ierūsējusi patiesībā esmu.

Šovakar top kārtējā mandeļu maize, un beidzot rakstu recepti mājas lapai. Recepti skaties te

Beidzamajās dienās sajūtu izteiktu kāri pēc olīveļļas. To gribas liet visur virsū – uz tomātiem, lēcām, olas, siera, par salātiem un maniem mīļajiem artišokiem nemaz nerunājot. Šovakar pamēģinu olīveļļu arī ar svaigi izceptu mandeļu maizi, klāt nedaudz sāls, kopā gardi, un jūtos, kā gaidot pasūtītās vakariņas itāļu restorānā. Un tagad domāju, kas ir pirmais – vai mana objektīvā organisma vajadzība pēc šiem labajiem taukiem, kas izpaužas kā kāre pēc olīveļļas, vai tomēr tā ir mana apzināšanās, ka man tas ir nepieciešams, kas savukārt dod signālu organismam olīveļļu gribēt. Šā  vai tā, klausu sev un ļaujos, jo zinu, ka mana āda un katra šūna teiks paldies.

Bet pats lielākais jaunums manās mājās ir kefīra sēne, kas kopš nesena laika ir iemitinājusies manā ledusskapī. Kefīra sēni man pa pastu atsūtīja puisis Eoin no Īrijas, ko satiku Londonā GAPS kursos. Lasi viņa mājas lapu te, kur par veselīgu ēšanu un arī kefīra sēni daudz plašāk.

Tagad mācos raudzēt kefīru, gan no parasta veikalā pirkta pasterizēta piena (maksimālo tauku saturu). Un pirmos rezultātus jau redzu pati uz sevis – liekas, ka gan vēders paliek plakanāks, gan kaut kādas pumpas visādās neparastās vietās izlien, piemēram, uz elkoņa, uz vēdera utml. Notiek skaistais tīrīšanās process. Kad būšu savu kefīra sēni pieradinājusi, uzrakstīšu arī Tev, kā tas viss notiek. Mērķis ir iegūt mājās raudzētu piena produktu, kas ir labs probiotisko baktēriju avots. Bet probiotiķus, ceru, Tu jau zini, kāpēc vajag.

7.04.2014   69. diena   63.0 kg

Šodien Pasaules veselības diena. Es veselības vārdā dienu esmu sākusi ar zaļo kokteili un nedaudz pavingrojusi (vien savu minimuma komplektu). Draudzenes astroloģes veidotajā kalendārā pretim šodienai stāv atzīme par atslodzes dienu, kas esot planētu definēta labā diena padomāt par organisma atslogošanu. Māju ar galvu, bet zinu, ka tikai no sulām pārtikt es nespēšu, nemaz nerunājot par ūdeni ar citronu.

Šodien nobriest doma, ka manas svara izmaiņas vajadzētu attēlot grafikā. Lai redzu, cik augšup, lejup tas lēkā. Tomēr lielā tendence ir viennozīmīga – svars ļoti, ļoti lēnām, bet samazinās. Un štrunts par cipariem, galvenais, ka sāku sev patikt un vairs neraugos spogulī bezcerīgā nolemtībā, sak’ vecums tāds...

Skābo kāpostu burka skumst aizmirsta ledusskapī, jo visa mana uzmanība tagad tiek manam jaunajam mājas mīlulim – kefīra sēnei. Kad kefīrs sasniedzis vajadzīgo kondīciju, iedzeru pa malkam pirms ēdienreizēm, īpaši svētīgi tas no rīta, jo tad visas probiotiskās baktērijas tiek tālāk par kuņģi, jo skābums tajā vēl nav pamodies. Ja kefīru dzer kopā ar ēdienu, tad kuņģa skābe daļu baktēriju pamanās nomušīt, tā lūk.

8.04.2014  70. diena  63.2 kg        

Šorīt atkal nevaru uzcelties, bērniem brokastis un maizītes (jā, diemžēl) līdzi uz skolu ir mans lielais ikrīta izaicinājums. Presītēm nav spēka. Neskatoties uz nespēku, sāku tomēr pa māju meklēt hanteles ar lielu apņemšanos vingrot. Laimīgi tās neatradusi, ieraušos atpakaļ gultā. Līdz vīrs modina dzert zaļo kokteili, kas šorīt viņam padevies īpaši negaršīgs, ar salātu biezumiem, lai, iekšā. Izmoku lēnām, ar vienīgo kluso cerību, ka manī notiek tīrīšanās process, tāpēc arī nespēks. Tas būtu labākais scenārijs, vai ne, un ar klusu cerību, ka tīrīšanās kaut kad izbeigsies un man atkal būs spēks, padodos liktenim un dzeru kokteili.

Laukā lietus, labi, nav jāmokās sirdsapziņas pārmetumos, ka saulainā dienā istabā sēžu. Tagad daru to, vismaz nešaustot sevi. Un domāju, kāpēc veselīgā diēta neuzlabo manu noskaņojumu, Nataša taču solīja, ka depresiju var izārstēt arī...

Kā kulaks uz acs, reku Dr Perlmutter raksts šodien ielikts Facebook par Gut Feeling. Arī Dr Perlmutter nenogurstoši atkal un atkal saka, ka zarnu mikroflora ietekmē mūsu smadzenes un tātad emocijas arī. Jādzer probiotiķi. Kur mans kefīrs?

Vienīgās taustāmās izmaiņas manai diētai līdz šim man ir svara samazinājums un nedaudz stiprāki nagi. Nu jau tie izauguši tā, ka varu paskrāpēties, un neslāņojas vairs tik izteikti. Tas mani mierina, ka organismā kaut kas tomēr notiek dziļos līmeņos. Ar zaļajiem kokteiļiem lietoju arī Mg un Zn, un glutamīnu, un Chlorella sārņu izvadīšanai. Arī Homeopātiskās zāles Nux Vomica un Sulphur turpinu, tās palīdz manam organismam attīrīties.

Tomēr spēka nav. Lai gan to vajag tik dikti – intensīvi gatavoju GAPS un Homeopātijas lekcijas, ko lasīšu Rīgā Latvijas Autisma Apvienībā. Šodien pagaidām nolemju sevi sodīt un iztikt bez kafijas. Kad sagribēšu kafiju, dzeršu asinszāles tēju (labs depresijai) vai izspiedīšu apelsīnu sulu. Vakar arī grāmatā uzzināju, ka C vitamīnu praktiski nevar pārdozēt, līdz 10 g dienā varot droši dzert. Cilvēks un jūras cūciņas (interesanti gan) esot vienīgie zīdītāji, kas nespēj saražot C vitamīnu organismā. Kaza, piemēram, stresa situācijā (nabaga kaza, tai arī stress) saražojot pat līdz 100 g C vitamīna! Cilvēkam vienīgais „par daudz C vitamīna” rādītājs esot caureja.

Vakarā cepu lasi, ko ar baudu notiesāju kopā ar brokoļiem, uzlejot virsū olīveļļu. Un sapņoju par laiku, kad mans organisms būs attīrījies no visa liekā un man būs daudz jo daudz enerģijas....

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 61.-65. diena             Nākamais ieraksts GAPS diēta 71.-75. diena

Nav komentāru

Komentēt