GAPS diēta 41.-45. diena. Prieks, nespēks un depresija (?)

10.03.2014   41. diena   63.1 kg

Brokastīs cepta ola, tomāts, kafija.

Šodien manā vārda dienā es gatavoju dāvanu visiem saviem draugiem un paziņām – nosūtīšu saiti ar savu mājas lapu. Šodien ir tā diena, kad www.curantur.lv ieraudzīs dienas gaismu publiskajā (tātad visiem pieejamā) virtuālajā vidē. Zinu, ka man jābūt gatavai uz dažādu reakciju. Man nav šaubu par draugiem un paziņām, bet, ja lapa aizsniegs tālākus lokus, kāds patiesībā arī ir tās mērķis, man jābūt gatavai uz atšķirīgu vērtējumu. Jo, ceru, ka manas pārdomas un lapā ievietotā informācija tomēr sakustinās kaut nedaudz cilvēku domāšanu. Un ja tā, tad es nebūšu velti darbojusies. Dzīve rādīs.

Tikmēr es baudu savu diētu. Vakar GAPS grāmatā izlasu, ka GAPS diēta smagos gadījumos būtu jāievēro 1.5 -2 gadu garumā. Bet parasti tai laikā notiek pakāpeniska ģimenes pāreja uz veselīgu diētu, un līdz ar to atgriešanās pie vecajiem ēšanas paradumiem, kur dominēja konservantu pārblīvētā pārstrādātā pārtika, saldumi, balto miltu izstrādājumi, pasterizēts piens utt. visticamāk, vairs nenotiks.

Tā, mājas lapa ir palaista tautās. Bet es  šim faktam un savai vārda dienai par godu esmu sagrēkojusi. Nedaudz saldējuma, 5-6 Skrīveru ķirši šokolādē, uz ātru roku tapušās kūkas kriksītis, bet tas gan viss, goda vārds. Dosi atlaidi man? Rīt turpinu. Līdz sestdienai, kad tikšos ar GAPS autori vēl 5 dienas. Tad ceru gūt daudz jaunas iedvesmas turpināt iesākto.

11.03.2014   42. diena   63.7 kg

Tagad baudu tādu Pēc saguruma sajūtu (lai gan viss tikai tagad sāksies), arvien vairāk sāku saklausīt sevī, ka man ļoti jāsargā došanas/ņemšanas līdzsvars, un es zinu, ka dodot par daudz, es pēc tam atlūztu un kādu brīdi nevaru vairs neko. Jo, redzi, lai varētu dot, vajag no kaut kurienes saņemt, un par to pašai vien ir jārūpējas, kā esmu sapratusi. Iedzeršu savu vēlo kafiju (plus avokado, plus šķēle mandeļu maizes), un spiedīšu sevi doties laukā saulē, aizņemšos no meitas riteni, un izmetīšu līkumu. Tā vietā lai depresīvi sēdētu mājās un uzreiz ķertos pie nākamiem rakstu darbiem universitātei, mājas lapai uc.

Dzīvojam, baudām pavasari, tikai mūsu pašu rokās ir tas, kā mēs jūtamies, vai ne?

12.03.2014   43. diena   63.7 kg

Šodien jūtos labāk, saule arī neļauj čīkstēt. Tikai tagad aptveru, cik liels emocionālais lādiņš mani pavadīja 3 nedēļas, kopš strādāju pie mājas lapas. Un cik sagurusi sajutos pēc tam, kad www.curantur.lv tika palaists tautās. Par svaru vairs nedomāju, neuztraucos. Jo sajūtos vieglāka, pati redzu lielu atšķirību vidukļa rajonā. Vakar, izbraucot ar velosipēdu, biju spiesta uzvilkt džinsus (un nespēju pat noticēt, ka nebiju vilkusi bikses kopš janvāra sākuma, kad izpārdošanā nopirku savus 4 svārkus) un, labi, bikses gluži jau neplīvoja, bet brīvāka sajūta bija gan.

Redzu, ka man tie kilogrami zūd ļoti lēnām, brīžam atkal pakāpj atpakaļ, bet tas mani nesatrauc. Zinu viedokli - jo lēnāk zaudē svaru, jo ilgāk zaudētais noturas.

Saldumkāre gan pa biškam uznāk. Īpaši, kad sāku dusmoties uz vīru vai bērniem, tad domāju, vai tas nav tāpēc, ka ilgi neesmu dabūjusi cukuru. Pat ja ap vārda dienas laiku šo to minimāli atļāvos panašķēt. Un, iedomājies, savu laiku mīļā konfekte Trifele man tagad liekas, ka ne pēc kā negaršo. Tā, lūk. Ļoti gaidu sestdienu, kad tikšos ar manas diētas „vaininieci” Dr Natasha Campbell-McBride.

13.03.2014   44. diena

Šodien atkal izbraucu ar riteni. Secinu, ka man dod enerģiju izkustēšanās svaigā gaisā, ja vēl saule spīd, tas divi enerģijas devēji vienlaikus. Nu, es to visu, protams, zinu, bet ir tik grūti sevi izvilkt aiz matiem laukā. Pat iešana uz pagrabu pēc velosipēda un tā stiepšana pa trepēm man ir liels darbs. Domāju, kāpēc man nav spēka. Rīti ir mans grūtākais dienas laiks, kad viss liekas drūmi, spēka nav, ir ļoti jāsaņemas dienai, kafija un auksta duša ir mani glābēji.

Lietoju omega taukskābes un D vitamīnu katru dienu, bet acīmredzot, kas būtisks organismā trūkst. Diez ko mans dzelzs un hemoglobīns dara?

Paziņa atsūtīja bildi no Taizemes, kur viņa redzama saulē zem palmām okeāna krastā. Kā man arī gribas atslodzi un sauli, daudz saules.

Nākamo reizi nolemju izbraucienā ar velosipēdu ņemt līdzi fotoaparātu, lai būtu kāda sezonai atbilstoša bilde mājas lapai. Lai var beidzot to ledus bildi aizvākt.

Šodien atkal sagrēkoju. Cepot bērniem kartupeļus, nevarēju noturēties nepagaršojot. Un kad esmu sev atļāvusi nogaršot vienu reizi, tad otrā turpat, un tad jau trešajai nevajag pat pamatojumu, jo skāde jau nodarīta. Secinu, ka man svarīgi ir neiesākt našķēt. Ja reizi sev atļauju atkāpi, tad nākamo reizi grūtāk noturēt sevi. Tas apstiprinājās arī šovakar, jo bija skaists pasākums - vakariņas un koncerts, no piedāvātās ēdienkartes izvēlējos veselīgus salātus un ceptu mencu, bet saldo tomēr nevarēju laist garām - creme brulee ar ogām un zemenes šokolādē, tā ka jāatzīstas - esmu atkal sagrēkojusi.

14.03.2014   45. diena

Grūti pamosties no rīta. Sev jautāju, vai tas ir tāpēc, ka beidzamās dienās palaidu nedaudz vaļīgāk savu GAPS jostu? Šovakar dodos uz Londonu uz GAPS kursiem, esmu pilna cerību, ka Dr Natasha mani atkal spēs iedvesmot jauniem mērķiem, arī attiecībā uz manis pašas diētu. Lielā apzinībā izvāru ģimenei uz brīvdienām katlu ar gaļas un dārzeņu zupu, pati izēdu 2 šķīvjus, klāt liekot savus skābos kāpostus.

Lidmašīnā (British Airways) dod maizīti vai veģetāriešiem salātiņus, sulu un kafiju arī var dabūt, viss jau iekļauts biļetes cenā. Jauki. Izvēlos veģetārieša variantu, tomēr tur klāt makaroni, tie lai paliek kastītē. Toties palūdzu gan apelsīnu, gan tomātu sulu. Zinu jau, ka tās no kastēm, un rūdītam GAPS fanam tās nevajadzētu dzert, tomēr mānīgu svaiguma sajūtu tās iedod gan. Esmu priecīgi uztraukta par dienām, kas mani sagaida GAPS kursos. Par pašiem GAPS kursiem Lasi te un nākamajā dienasgrāmatas ierakstā.

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 36.-40. diena           Nākamais ieraksts GAPS diēta 46.-50. diena

Nav komentāru

Komentēt