Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) ļoti bieži ir novērojami dažādi gremošanas sistēmas simptomi – aizcietējumi, vēdera sāpes, vēdera pūšanās, disbioze, u.tml.

Arī šajā nelielajā pētījumā pierādījās, ka apmēram pusei bērnu bija aizcietējumi un vēdera pūšanās. Pētījuma sākumā neformēta fēču konsistence bija trešdaļai bērnu, bet vēdera sāpes bija apmēram piektdaļai bērnu.

Vecākiem ar 6-GSI (6-item Gastrointestinal Severity Index) anketas palīdzību tika lūgts novērtēt bērna gastrointestinālos (GIT) simptomus trīs reizes – pētījuma sākumā (janvāris), vidū (februāris) un beigās (marts). Datus apkopojot, netika iekļauti bērni, kuriem visās trīs anketās GIT simptomi netika uzrādīti kā aktuāli (0 punktu).

Pētījuma hipotēze balstījās idejā vispirms ar SCD/GAPS uztura palīdzību mazināt bērnu gremošanas trakta simptomus, tas, savukārt, ļautu uzlabot mentālos simptomus, emocionālo līdzsvaru, problemātisku uzvedību un citas AST izpausmes.

Tomēr pētījuma ietvaros par SCD/GAPS uztura ietekmi uz bērnu GIT veselību neizdevās pārliecināties, jo GIT simptomu mazināšanās uzrādījās abām grupām – gan Intervences grupas bērniem, kas ievēroja SCD/GAPS uzturu, gan Kontroles grupas bērniem.

Diemžēl 6-GSI anketa, lai gan pati īsākā un šķietami vienkāršākā, deva visneskaidrākos rezultātus pētījumā, jo, domājams, vecākiem sagādāja grūtības novērtēt gan fēču smaku un konsistenci, gan bērna vēdersāpes, gan vēdera izejas biežumu nedēļā. Vairākas māmiņas vairākkārt mainīja savu atbildi anketā. Šķietami vienkāršie jautājumi, acīmredzot, bija viegli pārprotami, un šis aspekts pētījuma autores vērtējumā ir viens no 6-GSI anketas limitējošajiem faktoriem.

6-GSI anketas rezultātu apkopojums abām grupām parādīts attēlā. Skatoties pētījuma trīs mēnešu griezumā, gremošanas traucējumi bērniem mazinājās, taču to varēja novērot abām grupām, skaidri neparādot lielākus ieguvumus Intervences grupai, kas gan lietoja vitamīnus un uztura bagātinātājus, gan mainīja uztura principus bērniem, atšķirībā no Kontroles grupas, kas neveica izmaiņas ēdienkartē un nelietoja uztura bagātinātājus. Jāpiebilst, ka Intervences grupā vecāku līdzestība samazināta ogļhidrātu satura diētas ievērošanā bija 40-80 %.

Apkopojot vecāku iesniegtos anketu datus, bija interesanti redzēt, ka visbūtiskākie uzlabojumi bērniem bija simptomu kategorijās fēču smaka, vēdera pūšanās un vēdera sāpes.

Kopējais GIT simptomu samazinājums marta beigās kopš pētījuma sākuma janvārī Intervences grupai bija - 43 %, bet Kontroles grupai – 55 %. Attēlā redzams, ka abām grupām atšķirības starp simptomiem janvārī un februārī ir statistiski nozīmīgas, Intervences grupai p 0,01, bet Kontroles grupai p 0,02. Tomēr pat statistikas dati nepalīdz padarīt šos rezultātus par ticamiem un pārliecinošiem. Nav skaidrojuma, kāpēc GIT simptomi Kontroles grupai mazinājās izteiktāk, jo šīs grupas bērni neveica nekādas izmaiņas uzturā. Tāpat jāsaprot, ka rezultāti attēlo vidējo vērtību punktos starp ļoti dažādām un individuālām bērnu GIT simptomu izmaiņām.

Pat ja nebija skaidri izteiktas atšķirības GIT simptomu samazinājuma ziņā starp Intervences un Kontroles grupām, kā tas būtu bijis sagaidāms, visas pārējās pētījumā izmantotās anketas uzrādīja lielākus uzlabojumus Intervences grupai, salīdzinājumā ar Kontroles grupu (sk. tālākos ziņojumus). Tas vedinātu domāt, ka arī GIT simptomu ziņā Intervences grupas bērniem objektīvi bija lielāks uzlabojums, bet anketas 6-GSI rezultāti to neuzrādīja gan tāpēc, ka vecākiem bija grūtības precīzi novērtēt bērnu GIT simptomus, gan arī nelielā bērnu skaita dēļ abās grupās, un, jo īpaši, Kontroles grupā (n=5).